izvairīgs
izvairīgs -ais; s. -a, -ā
izvairīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
PiemēriCiti zēni izvairīgi turējās pa gabaliņu [no Jura], kaut gan parasti juka barā viņam apkārt.
1.1.Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
PiemēriAbi iesmējās. Bet viņu acis nesmējās - Kārlim tās skatījās skumji, bet Ausmai bija izvairīgas un samulsušās.
1.2.Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
PiemēriIzvairīgs cilvēks.
Avoti: 3. sējums