izvairīties
izvairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
PiemēriIzvairīties no sitiena.
1.1.Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
PiemēriIzvairīties no sastapšanās ar paziņām.
1.2.Novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
Piemēri«Jums vispār vajadzētu atpūsties,» klusu iebilda Gārša.. Egle izvairījās viņas brūno acu ciešā skata.
2.Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
PiemēriIzvairīties no kļūdām.
2.1.Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
PiemēriIzvairīties no gripas.
3.Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
PiemēriIzvairīties no grūta darba.
Avoti: 3. sējums