Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izvirpuļot
izvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVairākas reizes.. [basketbola] bumbas izvirpuļoja ārā no groza..
1.1.Virpuļojot izplūst, izplatīties.
PiemēriBrīžiem pa šķērsieliņām ziemeļa pusē izspraucas asas vēja šaltis. Ar tām izvirpuļo kūstoši sniega mutuļi.
1.2.pārn. Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
PiemēriDejotāji izvirpuļoja uz skatuves.
1.3.Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.trans. Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVējš izvirpuļo lapas no dārza.
2.1.Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums