izvākties
izvākties -vācos, -vācies, -vācas, pag. -vācos; refl.; sar.
Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
Piemēri..izvācās no mājām.
- ..izvācās no mājām.
- Bet no tās dienas, kopš no mana nodalījuma [kopmītnē] izvācās Zareckis un Rubancovs, kopš viņi aizgāja dzīvot tai traktoristu galā, pie manis arvien - kluss.
Avoti: 3. sējums