izvējot
izvējot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
PiemēriIstaba izvējota, auksta kā tāds šķūnis, kājas pat uz mīkstā celiņa paklāja sala.
1.1.intrans. Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
PiemēriPavardā uguns sen izgājusi, aizbīdnis palicis vaļā, un virtuve lēni atdziest, izvējo - kā vecmāmiņa sacītu.
1.2.Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
PiemēriIzvējot uzvalku.
1.3.intrans. Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
Piemēri«Tu man to jauno kažociņu pārcilā!.. Liec, lai izvējo.»
2.Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
PiemēriIzvējot dūmus no virtuves.
2.1.Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
PiemēriIzvējot pelējuma smaku no paklāja.
Avoti: 3. sējums