izvēlīgs
izvēlīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības. Tāds, kas ātri nevar izvēlēties1.
PiemēriMazā Kristīne bija smalka un izvēlīga, noēda kūkas gabaliņam virsu..
- Mazā Kristīne bija smalka un izvēlīga, noēda kūkas gabaliņam virsu..
- «..Šis [klaips] ir apsvilis, bet tie tur - pārāk balti!» Un šīs iedomīgās, pārmērīgi izvēlīgās pircējas nīgrums dzejniekam sauc atmiņā kara gadus..
- Tiesa, biju mazliet izvēlīgs - katrā ziņā gribēju strādāt savā specialitātē: par virpotāju frēzētāju..
- Meistarīgi izvēlīgs vārdos autors ir, kad tēlo cilvēku rīcību.
1.1.Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
PiemēriLīnis ir izvēlīgs. Ja tārps [pie makšķeres āķa] nav sprigans, nosveicina ar asti un iet meklēt gardāku kumosu.
- Līnis ir izvēlīgs. Ja tārps [pie makšķeres āķa] nav sprigans, nosveicina ar asti un iet meklēt gardāku kumosu.
- ..zivis ēdiena ziņā ir izvēlīgas..
1.2.Tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos.
PiemēriKlimata un augsnes prasību ziņā ganību airene ir diezgan izvēlīga.
- Klimata un augsnes prasību ziņā ganību airene ir diezgan izvēlīga.
- No otras puses ezeram piegulst liesi tīrumu ielāpi. Izvēlīgie rudzi un kvieši tos nemīl.
2.Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
PiemēriJā, draugu ziņā es esmu ļoti izvēlīgs.
- Jā, draugu ziņā es esmu ļoti izvēlīgs.
- Manas kaimiņienes meita bija pārāk izvēlīga. Nāca pie viņas veikalnieki, grāmatveži, pat inženieris bildināja, bet viņa ne un ne.
Avoti: 3. sējums