izvērsties1
izvērsties -vēršos, -vērsies, -vēršas, pag. -vērsos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izvērst [1] (1).
PiemēriIzvērsās spraiga sacensība.
1.1.Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
PiemēriDiskusija sāka izvērsties.
2.Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
PiemēriJaunieši.. visas alejas platumā izvērsusies.. gāja uz tramvaja pusi.
4.sar. Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
Piemēri«Šad tad aizeju uz kādu balli.. Man labāk patīk mājas viesības - tur var vairāk izvērsties.»
Avoti: 3. sējums