izzināt
izzināt -zinu, -zini, -zina, pag. -zināju; trans.
1.filoz. Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
PiemēriIzzināt būtību.
- Izzināt būtību.
- Ja atrauj telpu un laiku no matērijas, tad vairs nav iespējams tādu telpu, laiku, matēriju izzināt.
- Visums turpretī ietver sevī kā visu to, ko cilvēks ir jau izzinājis, atoma dziļumos un zvaigžņu pasauļu tālumos, tā arī visu to, kas vēl nav atklāts un zināms, bet ko tas izzinās un atklās nākotnē.
- Fluora iedarbība vēl nav pilnīgi izzināta, bet, pētot šo jautājumu, ir noskaidrots, ka fluors asinīs izgulsne kalciju..
2.Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
Piemēri..aizgāju kādā svētdienā pie mātes izzināt viņas domas par manīt mācīšanos dārzniecībā.
- ..aizgāju kādā svētdienā pie mātes izzināt viņas domas par manīt mācīšanos dārzniecībā.
- «Tagad vajadzīgs izzināt tikai dienu, kad Kanderu vedīs [nopratināt].» - «To nu gan diezin vai izdosies izpētīt,» atsaucas Arturs.
- Īsus teicienus apmainīdami, viņi izzināja, ka abi nokalpojuši kara klausību apmēram vienos gados..
Avoti: 3. sējums