izzust
izzust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu; intrans.
1.parasti 3. pers. Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
PiemēriVēsturiskajā laikā no mūsu republikas faunas izzuduši medību dzīvnieki..
2.parasti 3. pers. Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
PiemēriNākošajā - permas laikmetā sāka izzust purvainie mūžameži un radās smilšaini līdzenumi.
3.parasti 3. pers. Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriSociālisma celtniecības laikmetā līdz ar antagonistisku šķiru likvidēšanu izzūd kādreizējās atšķirības šķiru dzīves veidā un kultūrā.
3.1.Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
PiemēriIr izzudušas savā laikā ļoti iecienītās griestu rozetes, pilastri, kapiteļi un dzegas..
4.parasti 3. pers. Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriIzzust aukstuma sajūtai.
Stabili vārdu savienojumiIzzust no atmiņas.
4.1.Par slimību, tās izpausmi.
PiemēriSirdsklauves, kas agrāk šad tad bija traucējušas, izzuda.
5.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriDrīz abi [gājēji] man izzuda no acīm, jo iebraucām mežā, kur ceļš liecās.
5.1.Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
PiemēriPelēkzilganās dūmu strūklas lēnām izzūd dzidrajā vasaras gaisa.
5.2.Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
Piemēri..viņš sacīja: «Kristīni» Klusām drebēdamas, skaņas izzuda gaisā, Kristīne apstājās.
Avoti: 3. sējums