izzvanīt
izzvanīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Zvanot paziņot par (kā) beigām.
PiemēriInita [skolotāja] gāja klasē, bet stundas viņai vairs nesagādāja prieku. Agrāk likās, ka vienmēr izzvana par ātru, tagad nevarēja sagaidīt, kamēr aizritēs četrdesmit piecas minūtes.
- Inita [skolotāja] gāja klasē, bet stundas viņai vairs nesagādāja prieku. Agrāk likās, ka vienmēr izzvana par ātru, tagad nevarēja sagaidīt, kamēr aizritēs četrdesmit piecas minūtes.
1.1.Pavēstīt par (kā) beigām – par zvanu.
PiemēriZvans izzvanīja no lekcijas.
- Zvans izzvanīja no lekcijas.
2.intrans.; rel. Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos.
PiemēriAizbetņu tēvs noturēja pātarus, jo baznīca te tālu, nedzird ne iezvanām, ne izzvanām.
- Aizbetņu tēvs noturēja pātarus, jo baznīca te tālu, nedzird ne iezvanām, ne izzvanām.
2.1.trans. Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus).
PiemēriIzzvanīja no dievnama draudzi.
- Izzvanīja no dievnama draudzi.
3.trans. Zvanot radīt (skaņas).
Piemēri«Kad pūlis dziedāja «Mostaties [mostieties], jūs darba ļaudis!», zvaniķis mēģināja izzvanīt uz sava vara zvana dziesmas melodiju.
- «Kad pūlis dziedāja «Mostaties [mostieties], jūs darba ļaudis!», zvaniķis mēģināja izzvanīt uz sava vara zvana dziesmas melodiju.
4.trans.; reti Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas.
PiemēriVēl ilgāk nopūlējās, līdz izzvanīja sētnieku, kas nebij paradis traucējumus nakts vidū.
- Vēl ilgāk nopūlējās, līdz izzvanīja sētnieku, kas nebij paradis traucējumus nakts vidū.
5.trans.; sar. Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
PiemēriViņas visus noslēpumus izzvana tā, ka visās malās tos var noklausīties.
- Viņas visus noslēpumus izzvana tā, ka visās malās tos var noklausīties.
- Un viņš, Karulis, ir idiots, žeņķa klātbūtnē izsacīdams savu piekrišanu. Edgars to izzvanīs!
Avoti: 3. sējums