izārstēt
izārstēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
PiemēriIzārstēt slimo bērnu.
- Izārstēt slimo bērnu.
- Padomju patriotes.. izārstēja vairākus desmitus slimu un ievainotu partizāņu.
- ..ķēniņš bij izārstēts, un pilī sākās jauna dzīve.
- «Gan dakteris Egle arī tevi izārstēs.»
1.1.pareti Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
PiemēriIzārstēt plaušas.
- Izārstēt plaušas.
- Izārstēt pirkstu.
- Ārsts sirdi bija izārstējis - tā vairs nedrīkstēja sāpēt..
1.2.Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
PiemēriIzārstēt tuberkulozi.
- Izārstēt tuberkulozi.
- Ar bišu indi viņš izārstējis reimatismu..
- Tā [zobu] puve, ko sākumā varētu izārstēt, zobu aizplombējot pusstundas laikā, var būt par cēloni nopietnākām zobu slimībām..
1.3.pārn. Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
PiemēriCilvēks pēc dabas ir labs, sliktās īpašības, ikas radušās dzīves apstākļu dēļ, var tikt izārstētas ar draudzību, mīlestību, darbu..
- Cilvēks pēc dabas ir labs, sliktās īpašības, ikas radušās dzīves apstākļu dēļ, var tikt izārstētas ar draudzību, mīlestību, darbu..
- Viņi runāja vēl ilgi, līdz Ozolam radās pārliecība, ka spītīgais puisis izrunājis no sirds visus netīrumus.. «Tas puisis laikam būs izārstēts,» uz māju iedams, domāja Ozols.
- Vēl viena tāda tikšanās, un viņš būs izārstēts no savas neprātīgās iedomas, it kā vienīgi Aija būtu viņa mūža dziesmas otra puse.
Avoti: 3. sējums