izšvirkstēt
izšvirkstēt parasti 3. pers., -švirkst, pag. -švirkstēja; intrans.
1.Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni). Švirkstot sadegt.
PiemēriDzirksteles izšvirkst gaisā.
2.Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
PiemēriTauki no pannas visi izšvirkstējuši.
Avoti: 3. sējums