izšāviens
izšāviens -a, v.; pareti
Vienreizēja paveikta darbība → izšaut1.
PiemēriAlma dzirdēja rietumu pusē tālu izšāvienu, dzirdēja mīnas kaucienu...
- Alma dzirdēja rietumu pusē tālu izšāvienu, dzirdēja mīnas kaucienu...
- ..tanī pašā mirklī jau nodunēja izšāvienu trokšņi, un gandrīz reizē ar tiem.. sāka krist granātas un mīnas.
Avoti: 3. sējums