izšķaidīt
izšķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šķaidot izkliedēt.
Piemēri..vīri.. vadīja augšā.. pacelto trošu tīklu ar siļķu mucām, lai tās neatsistos pret bortiem vai celtņa bomjiem un neizšķaidītu mūsu siļķītes..
- ..vīri.. vadīja augšā.. pacelto trošu tīklu ar siļķu mucām, lai tās neatsistos pret bortiem vai celtņa bomjiem un neizšķaidītu mūsu siļķītes..
- Purvus sedz melna dūmu sega. Izšķaidīta kūdra, sadedzis metāls, zemnīcu un blindažu atliekas..
- Riteņi bijuši saplosīti, gabali izšķaidīti.
- pārn. Bet Jorens tomēr palika pusceļā: uznāca karš, izšķaidīja visus miera dienu nodomus...
1.1.pārn. Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
PiemēriPēdējās kaujās viņu [karaspēka] daļa bija stipri izšķaidīta..
- Pēdējās kaujās viņu [karaspēka] daļa bija stipri izšķaidīta..
- Tālajos ziemas klejojumos vilku saimei pievienojās vairāki vientuļi tēviņi un arī daža pairusi vai mednieku izšķaidīta saime..
Avoti: 3. sējums