izšķobīties
izšķobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → izšķobīt. Tikt izšķobītam.
PiemēriVārti izšķobījušies.
- Vārti izšķobījušies.
- ..Gaspariene.. paguva aizvērt aiz sevis ilgā virināšanā izšķobījušās istabas durvis..
- ..[dobes] aploču akmeņi vietām atskaloti un pat izšķobījušies..
1.1.Par seju.
PiemēriAmbaiņa šausmu sasaldētā seja izšķobījās ķēmīga smaida grimasē.
- Ambaiņa šausmu sasaldētā seja izšķobījās ķēmīga smaida grimasē.
Avoti: 3. sējums