Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jēlmīts
jēlmīts -ais; s. -a, -ā
Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
PiemēriNo jēlmītas ādas izgatavotas zirglietas.
  • No jēlmītas ādas izgatavotas zirglietas.
  • Jūrā Reinis piepeši pārvērtās, apmainīja švītīgo, pelēko neilona jaku pret melnu jēlmītas ādas kažociņu..
Avoti: 4. sējums