Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jēlmīts
jēlmīts -ais; s. -a, -ā
Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
PiemēriNo jēlmītas ādas izgatavotas zirglietas.
Avoti: 4. sējums