jēlums
jēlums -a, v.
1.Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
PiemēriKakls man dega un sūrstēja, jo āda bija pārsista, un jēlumā iespiedās sviedri un putekļi.
- Kakls man dega un sūrstēja, jo āda bija pārsista, un jēlumā iespiedās sviedri un putekļi.
- Labās delnas pirkstu vidējā daļa un plauksta bija vienos jēlumos, itin kā cietuma slimnīcas feldšeris piesis tikko aizdzijušai retai piekaltušu apsēju.
- Ķēdēs piesietie suņi.. bija īpaši nikni vēl tādēļ, ka ķēdes līdz jēlumam noberza kaklus.
1.1.Gļotādas bojājums. Čūla.
Stabili vārdu savienojumiKuņģa jēlums.
- Kuņģa jēlums — Kuņģa sienas bojājums. Kuņģa čūla.
Avoti: 4. sējums