Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunmodīgs
jaunmodīgs -ais; s. -a, -ā
jaunmodīgi apst.; sar.
Jaunmodes.
PiemēriIr gan tie [personu] vārdi - katrai paaudzei savi, jaunmodīgi, kas noveco līdz ar paaudzi..
Avoti: 4. sējums