Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunots
jaunots -ais; s. -a, -ā; poēt.
Atjaunots.
PiemēriPriekš citiem darbodamies, attīsti Pats savus spēkus negurstošā karā - Un mūžīgs darba lauks būs tavā varā Un mūžam jaunots spēks, un ieroči.
Avoti: 4. sējums