Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunradītājs
jaunradītājs -a, v.
jaunradītāja -as, s.
Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
PiemēriDomājot un cīnoties par laikmetīgu un reizē arī latvisku lietišķo mākslu, jaunradītajā mākslinieka.. uzmanība saistās pie mūsu lietišķās mākslas tradīciju apzināšanas..
Avoti: 4. sējums