jestrums
jestrums -a, v.; parasti vsk.; sar.
1.Vispārināta īpašība → jestrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĻaunums un jestrums cilvēka sirdī nebūt neatsver labu un glītumu.
2.Vispārināta īpašība → jestrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..meita ar pārmērīgu jestrumu rauga aizdzīt visu dienu krājušos dzestrumu.
Avoti: 4. sējums