joņains
joņains -ais; s. -a, -ā
joņaini apst.; sar.
1.Straujš, intensīvs (par norisi).
Piemēri..viņas balsī varēja manīt vieglu aizkusumu, joņainu elpošanu, lai gan viņi bija gājuši samērā lēni.
1.1.Tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
PiemēriBet pēc ilgā, pastāvīgā aukstuma atkusnis uznāca spējš un joņains.
1.2.Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
PiemēriAndrejam māsas jautrībā kaut kas nepatika. Ko viņam atgādināja šie joņainie smiekli un koķetērija bez nolūka?
Avoti: 4. sējums