Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
juceklīgs
juceklīgs -ais; s. -a, -ā
juceklīgi apst.
1.Tāds, kurā nav noteiktas kārtības, sistēmas.
Piemēri..[zēns] sviež malku tādā steigā, ka strēķis [grēda] iznāk juceklīgs. «Tā nav nekāda lāga kraušana,» tēvocis rājas. «Nevar sviest juku jukām. Pagales jāliek kārtīgi cita citai blakām..»
1.1.Neskaidrs, nesakarīgs.
PiemēriJuceklīgi spriedumi.
Avoti: 4. sējums