juceklīgs
juceklīgs -ais; s. -a, -ā
juceklīgi apst.
1.Tāds, kurā nav noteiktas kārtības, sistēmas.
Piemēri..[zēns] sviež malku tādā steigā, ka strēķis [grēda] iznāk juceklīgs. «Tā nav nekāda lāga kraušana,» tēvocis rājas. «Nevar sviest juku jukām. Pagales jāliek kārtīgi cita citai blakām..»
- ..[zēns] sviež malku tādā steigā, ka strēķis [grēda] iznāk juceklīgs. «Tā nav nekāda lāga kraušana,» tēvocis rājas. «Nevar sviest juku jukām. Pagales jāliek kārtīgi cita citai blakām..»
- Lejā, dzidrā lapu zaļumā, pilsēta, savā arhitektonikā diezgan juceklīga un haotiska.
- ..šīs saplūskātās [mākoņu] skrandas, vēja trenktas, kā milzīgu melnu putnu bars juceklīgi virpuļoja debesīs..
1.1.Neskaidrs, nesakarīgs.
PiemēriJuceklīgi spriedumi.
- Juceklīgi spriedumi.
- Sākumā bija diezgan grūti no saraustītām un juceklīgām apsūdzēto, sūdzētāju un liecinieku runām izlobīt kodolu..
- ..man domas sāka juceklīgi svaidīties. Tajās dīvainā kārtā sajaucās pagātne, tagadne un nākotne.
Avoti: 4. sējums