juceklis
juceklis -ļa, v.
1.Liela nekārtība, liels sajukums.
PiemēriKad [pēc vētras] atveru.. kajītes durvis, ieraugu uz grīdas šausmīgā juceklī sagāzušos visu, kas bija atstāts uz galda un zem tā, - grāmatas, papīrus, tinti, citronus un zābakus, portfeli un pāris apgāztu koferu.
1.1.Neskaidrība, nesakarība.
PiemēriAina necieta nekārtību ne ap sevi, ne pati savās domās. Domās nu tāds juceklis tomēr bija ieviesies.
Stabili vārdu savienojumiJuceklis (arī misēklis, putra) galvā.
1.2.Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
Piemēri..viņa skatījās projām, pļavā, kur krāšņā juceklī ziedēja sārtie puplakši, dzeltenīgi baltās vīgriezes, āboliņš un vēl simtiem citu.. ziediņu un zāļu.
Avoti: 4. sējums