jēlums
jēlums -a, v.
1.Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
PiemēriKakls man dega un sūrstēja, jo āda bija pārsista, un jēlumā iespiedās sviedri un putekļi.
1.1.Gļotādas bojājums. Čūla.
Stabili vārdu savienojumiKuņģa jēlums.
Avoti: 4. sējums