kūla
kūla -as, s.; parasti vsk.
1.Pērnā gada zāle.
PiemēriVecā kūla.
- Vecā kūla.
- Kūlas kušķi.
- Biezai un sausai pērnējai kūlai neatturamā spēkā auga cauri jaunās zāles smailie asni.
- Vietām [pļavā] vēl vējoja izgājušā rudeņa dzeltenā kūla..
- Dārzos izzāģē ābeļu un ķiršu sausos zarus, dedzina pērno kūlu.
- ..odi lidinās virs niedrāja un sūc sājo vilku kūlas sulu.
Stabili vārdu savienojumiVilka (arī vilku) kūla.
- Vilka (arī vilku) kūla — Vilkakūla.
1.1.reti Vilkakūla.
PiemēriKūla ir.. stiebrzāle ar plakani saspiestiem jaunajiem lapu dzinumiem. Lapas ļoti šauras, sarveida, šķērsgriezumā cauruļveida.
- Kūla ir.. stiebrzāle ar plakani saspiestiem jaunajiem lapu dzinumiem. Lapas ļoti šauras, sarveida, šķērsgriezumā cauruļveida.
2.Vecs apmatojums (dzīvniekam).
Piemēri..zirgiem līdz Jāņiem nenogāja vecā ziemas kūla.
- ..zirgiem līdz Jāņiem nenogāja vecā ziemas kūla.
- Bij manāmi telītēm Veca kūla mugurā.
2.1.sar. Mati, apmatojums (cilvēkam).
Piemēri«Jāapgriež ir,» māte teica, izlaizdama pirkstus caur taisnajiem matiem.. «Bet tad ir gan kūla! dzirkles nemaz negrib ņemt.»
- «Jāapgriež ir,» māte teica, izlaizdama pirkstus caur taisnajiem matiem.. «Bet tad ir gan kūla! dzirkles nemaz negrib ņemt.»
- Dzejnieks vēlreiz pasviež galvu, Vēlreiz noplīv blondā matu kūla...
- ..plikas krūtis sirmu kūlu noaugušas.
Avoti: 4. sējums