kažociņš
kažociņš -a, v.
1.Dem. → kažoks.
2.Puskažoks.
PiemēriAiz viņa slāja Vīkulis baltā bezdrēbes kažociņā, liels un kaulains..
- Aiz viņa slāja Vīkulis baltā bezdrēbes kažociņā, liels un kaulains..
- Uzkalniņā klusumā sastinguši karavīri pelēkos šineļos un bālgani dzeltenīgos kažociņos.
- Aitādu kažociņos ietinušās, viņas pavadīja aizgājējus līdz tiltam.
- Plostnieki paklāja zemē plikādas kažociņus un nometās guļus.
Stabili vārdu savienojumiPlikādas kažociņš.
- Plikādas kažociņš — Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
Avoti: 4. sējums