kadiķis
kadiķis -a, v.
Paeglis.
PiemēriKadiķi, pavasara saulē kļuvuši tumšzaļi, savām asajām adatām ķērās [gājējiem] drēbēs.
- Kadiķi, pavasara saulē kļuvuši tumšzaļi, savām asajām adatām ķērās [gājējiem] drēbēs.
- Labi ieskatījies, redzēju, ka tas ir.. īsts dzimtenes kadiķītis ar saviem asi mīkstajiem spurīšiem. Nokniebu mazu zariņu.. - kā tad, kadiķu smarža.
- Degošais kadiķa zars, tavu dūmu smaržīgās rīkstes aizbiedē ļaunās un sāpīgās domas.
Avoti: 4. sējums