Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kalandrēt
kalandrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; tehn.
Apstrādāt, velmējot, gludinot u.tml. un vienlaicīgi žāvējot.
PiemēriSējuma kalikonu izgatavo, nosedzot audeklu ar speciālas mastikas kārtu un pēc tam to kalandrējot.
Avoti: 4. sējums