kalibrēt
kalibrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; tehn.
1.Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
PiemēriAugļus vispirms šķiro pēc lieluma - kalibrē. Tam nolūkam lieto īpašus kalibrēšanas dēlīšus ar noteiktam lielumam atbilstošiem caurumiem..
1.1.Veidot, arī pārbaudīt (mērinstrumenta, aparāta) iedalījuma skalu.
PiemēriKalibrēt bireti.
2.Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu.
PiemēriVēlmei iespiežoties sagataveņa ķermenī, tā [zobrata] zobi deformē metālu, izveido sagatavēm zobus un kalibrē tos. ..jaunā zobrata zobi tiek izveidoti bez jebkādiem metāla zudumiem.
Stabili vārdu savienojumiKalibrētais tērauds.
Avoti: 4. sējums