kalifs
kalifs -a, v.; vēst.
Muhamedāņu zemēs — valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
PiemēriApbruņotas vergu tirgotāju bandas devās zemes iekšienē, sagūstīja afrikāņus un pārdeva tos gan kalifu un sultānu galmos, gan Indijā un pat Ķīnā.
Avoti: 4. sējums