kalpība
kalpība -as, s.; parasti vsk.
1.Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
PiemēriAvots piedzīvo vilšanos: viņa dēls pārbrauc, bet viņš ir apzinīgi, atklāti pārgājis buržuāzijas kalpībā, un Avots šķiras no dēla kā no strādnieku ļaunākā ienaidnieka.
- Avots piedzīvo vilšanos: viņa dēls pārbrauc, bet viņš ir apzinīgi, atklāti pārgājis buržuāzijas kalpībā, un Avots šķiras no dēla kā no strādnieku ļaunākā ienaidnieka.
- pārn. Individuālisti, tiecoties izolēt dzeju no sabiedrības, no laikmeta prasībām, nodod to reakcijas kalpībā.
2.Piespiesta kalpošana, pakļautība.
PiemēriKalpības jūgs.
- Kalpības jūgs.
- Nokratīt kalpības važas.
- Mosties, mosties reiz, svabadais gars, Celies un salauzi kalpības spaidus..
- Cits virziens dzīvei dots, tā šalko spēkā jaunā, Viss vecās kalpības un varas pamats jūk.
Stabili vārdu savienojumiParādu kalpība.
- Parādu kalpība — Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Stabili vārdu savienojumiBurta kalpība.
- Burta kalpība — sar. Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
Avoti: 4. sējums