Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kampars
kampars -a, v.; parasti vsk.
1.Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
PiemēriKamparkoks.. aug Ķīnā un Japānā. No tā koksnes iegūst kamparu.
2.Kampareļļa, kamparspirts.
PiemēriTerapeiti.. iešļircina kordiamīnu, kofeīnu, kamparu.
Avoti: 4. sējums