kampt
kampt kampju, kamp, kampj, pag. kampu; trans.
1.Strauji ņemt (mutē) – par dzīvniekiem. Strauji kost.
PiemēriTe bij govis. Visas izklaidu, badīgi kampdamas zāli.
- Te bij govis. Visas izklaidu, badīgi kampdamas zāli.
- Ja izdevās iesviest ēsmu, tos [ruduļus] neizbaidot, tad tie kampa rijīgi atplestām mutēm.
1.1.intrans.
PiemēriSainim nekad nevajadzēja likt samanīt saimnieku, tas katrreiz pierāvās pats un stiepa kaklu pretī, lai pakasa zem krēpēm. Šis, acīm redzami, nebij radināts, tikai sirdīgi kampa redelēs..
- Sainim nekad nevajadzēja likt samanīt saimnieku, tas katrreiz pierāvās pats un stiepa kaklu pretī, lai pakasa zem krēpēm. Šis, acīm redzami, nebij radināts, tikai sirdīgi kampa redelēs..
1.2.Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) – par cilvēkiem.
PiemēriKampt maizi pilnām mutēm.
- Kampt maizi pilnām mutēm.
- Tukšā dūšā tādu malku kampt!
1.3.Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
PiemēriKā tveicē izslāpis pļāvējs ar lieliem malkiem dzer ūdeni, tā tagad vaļēju muti ar baudu kampu tīru gaisu.
- Kā tveicē izslāpis pļāvējs ar lieliem malkiem dzer ūdeni, tā tagad vaļēju muti ar baudu kampu tīru gaisu.
- Vijas bailēs ieplestās acis raudzījās tumši, un pavērtā mute ātri un īsi kampa gaisu.
2.Strauji tvert, ņemt (ko). Grābt.
PiemēriBet velns šoreiz dusmās kampa melno govi aiz ragiem..
- Bet velns šoreiz dusmās kampa melno govi aiz ragiem..
- Iedami caur Rīgu, tie [okupanti] steigā kampa salaupīto mantu paliekas, kuras nebij vēl paguvuši izvest.
Avoti: 4. sējums