Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kanonāde
kanonāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
PiemēriArtilērijas kanonade dārdēja spēcīgāk nekā naktī.. Pa vidu varēja atšķirt smago ložmetēju kārtas.
  • Artilērijas kanonade dārdēja spēcīgāk nekā naktī.. Pa vidu varēja atšķirt smago ložmetēju kārtas.
  • Lielgabalu kanonade kļuva spalgāka un dzirdamāka.
  • Pa labi un pa kreisi neredzamajos purva krastos dunēja kanonade un sprēgāja šauteņu un automātu sausā uguns..
  • pārn. Šajā [basketbola] sacensībā.. izšķirošā nebija cīņa zem groziem, bet gan pustālo metienu kanonade.
  • pārn. Pērkona dārdu nepārtrauktā kanonade dažāda skaļuma pakāpēs rūc, grand, ducina, blīkšķ.
  • pārn. No visām pusēm skan autosignālu kanonade, šoferi te [Aleksandrijā] nepazīst nekādus ierobežojumus..
Avoti: 4. sējums