Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kapāties
kapāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kapāt1.
Piemēri..dabūs dzirdēt.. par tiem diviem [pļāvējiem], karo lika kapāties ap krūmiem, kamēr citiem te tajā velna sazēlumā izkaptis jālauž nost..
2.Ilgāku laiku, daudz kapāt4.
PiemēriZirgi nemierīgi.. kapājās ar kājām.
3.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz kapāt6.
Piemēri..pāri skrien slapja sniega vērpetes un kapājas krusa..
4.sar. Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
Piemēri«Brīvs brīdis atradies, tāpēc arī kapājos. Pavasaris klāt, skaties, drīz būs vasara, tad zemīte pati no sevis jau neattaps uzražot to, kas man vajadzīgs.»
5.sar. Cīnīties, spēkoties.
PiemēriŪdens gāja ar akmeni svētu rītu kapāties; ūdens cirta akmenim, akmens galvu purināja.
5.1.Sacensties.
PiemēriCeliet mani uz akmini [akmeni], Es lielā dziedātāja! Nu man vaļas, nu man vaļas Ar puišiemi [puišiem] kapāties..
Avoti: 4. sējums