kapāt
kapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
PiemēriKapāt kartupeļus.
- Kapāt kartupeļus.
- Kapāt kāpostus.
- Kapāt lapas cūkām.
- Madi Aina atrada pie cūku kūtiņas, kur vecenīte kapāja koka toverī sasviestas runkuļu lapas..
- ..tēšamos cirvjus tēvs noglabā savā ziņā, lai meitieši neatcērt, zarus vai skujas kapādami.
- Slieksnis ir izrobots no cirvja cirtumiem, tur kaut kas ir kapāts un palikušas tikai dobes.
- «Ledusskapī ir.. desa, kura tev garšo. Tā par trīs desmit. Kapātā.»
Stabili vārdu savienojumiKapātā desa.
- Kapātā desa — Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
1.1.Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriUznāca vēl sals, vajadzēja kapāt [kuģim] no bortiem nost ledu.
- Uznāca vēl sals, vajadzēja kapāt [kuģim] no bortiem nost ledu.
- Uz pavasara pusi divas nedēļas kapāju ledu pilsētas apkopjamos ielu rajonos.
- Cirsmas malā divi vīri tikko nozāģētai priedei kapāja zarus.
1.2.Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu).
PiemēriGan ar laužamām stangām, kaltiem, gan āmuriem vīri kapāja biezos akmeņu slāņus, bet citi, sīkos gabalus sametuši ričās, stūma krastā un krāva gubās..
- Gan ar laužamām stangām, kaltiem, gan āmuriem vīri kapāja biezos akmeņu slāņus, bet citi, sīkos gabalus sametuši ričās, stūma krastā un krāva gubās..
- pārn. Klusumu nemitīgi kapāja baznīcēniem piemītošā klepošana, kas te beidzās un tur sākās, bet lielās gaidīšanas svinīgumu nespēja sakapāt.
1.3.Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
PiemēriSākumā spailes galā Mārtiņš laida izkapti zālē slaidiem puslokiem.., bet drīz vien viņa izkapts kļuva neasa, spaile sašaurinājās, un viņš sapīcis kapāja nenopļautās zāles stiebrus.
- Sākumā spailes galā Mārtiņš laida izkapti zālē slaidiem puslokiem.., bet drīz vien viņa izkapts kļuva neasa, spaile sašaurinājās, un viņš sapīcis kapāja nenopļautās zāles stiebrus.
- Nāca virsū siena laiks. Pirmās dienas viņas izgāja pļavā abas. Māte kapāja ar vienu [veselo] roku..
2.Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
PiemēriViņš.. sirdīgi kapā zirdziņu.
- Viņš.. sirdīgi kapā zirdziņu.
- «Tu te man tos lopus nekapā, to es tev saku! Man tās govis vērtīgākas nekā tu - tāds ganu puika.»
- ..Pabērzos sajājuši divdesmit kazaku un dedzinot rijas, laužot istabas grīdas, kapājot ar nagaikām lopus un cilvēkus.
- pārn. Viņi stāvēja man apkārt un saviem pārmetumiem kapāja kā pātagām.
- pārn. «Tagad gaidu, lai arī tu pildi solījumu,» - Ceplis neatlaidās, jo bija sevi kapājis ar rīkstēm un nu vajadzēja nākt gandarījumam.
- pārn. Patēvs Jēzups.. reizēm, kad pārradās no kroga vai kaimiņiem iesilis, ar savu rupjo skaļumu šīs dzīvītes tecējumu kapāja kā ar asu pātagu.
2.1.Par pātagu, pletni u. tml.
PiemēriPletne neapstāja kapāt Sādžā katru, kas bij dzīvs. Zemnieks tikai savā kapā Jutās tā kā cilvēks brīvs.
- Pletne neapstāja kapāt Sādžā katru, kas bij dzīvs. Zemnieks tikai savā kapā Jutās tā kā cilvēks brīvs.
- Es dzimtlaikus [dzimtbūšanas laikus] atceros - pātagas švīkst Un latviešu muguras kapā..
- Darbaļaužu miesas kapāja gan baronu, gan cara uradņiku pletnes..
- pārn. Sarkanas svītras zibēja tumšajās debesīs, kur gaisu kapāja Ziemeļa pātaga, bet viņa aurošana tricināja gaisu kā pērkona grāvieni.
3.Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
PiemēriKonkistadori vajāja bēgļus un kapāja tos tikām, kamēr piekusa viņu zirgi.
- Konkistadori vajāja bēgļus un kapāja tos tikām, kamēr piekusa viņu zirgi.
- ..Uldis domās jau.. devās cīnīties pret ienaidnieku. Viņš kapāja ar zobenu uzbrucējus, kamēr puse beigta un citi laižas lapās kā zaķi...
3.1.Par zobenu.
Piemēri..nakts. Rūca pērkons, lija spēcīgs lietus, un debesis nepārtraukti kapāja zibens spožie zobeni.
- pārn. ..nakts. Rūca pērkons, lija spēcīgs lietus, un debesis nepārtraukti kapāja zibens spožie zobeni.
3.2.intrans.
Piemēri...Imants ir mēms kā zivs. Lai sit vai nost, lai kapā gabalos!
- ...Imants ir mēms kā zivs. Lai sit vai nost, lai kapā gabalos!
- ..tēva dēls ar zobenu [velnam] klāt kapāt, kur vien pietiek.
4.Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
PiemēriZibsnīdami rīb karietes riteņi, un abi melni, kaklus izliekuši, kājām spēcīgi kapā ceļu.
- Zibsnīdami rīb karietes riteņi, un abi melni, kaklus izliekuši, kājām spēcīgi kapā ceļu.
- Stallī iezviedzas jaunais ērzelis un sāka ar pakaviem kapāt dēļu grīdu.
- Bērais, savu vezumu.. raudams, ar pakaviem kapāja priekšējā [vezuma] sliežu galus.
4.1.Par papēžiem, pakaviem u. tml.
PiemēriInspektora augstie papēži veltīgi kapāja gaiteņa grīdu. Nekārtība un haoss skolā auga.
- Inspektora augstie papēži veltīgi kapāja gaiteņa grīdu. Nekārtība un haoss skolā auga.
4.2.intrans.
Piemēri..savādi pakavi deniņos kapā Līdz rītam.
- apst. ..savādi pakavi deniņos kapā Līdz rītam.
4.3.Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
PiemēriBaumanis pukojās un kapāja dzirnavu istabiņas melnās sienas, lai kleķis labāk pieķertos.
- Baumanis pukojās un kapāja dzirnavu istabiņas melnās sienas, lai kleķis labāk pieķertos.
- pārn. Aiz ceļa dzeni sadzirdam, Kā viņš ar kaltu kapā koksni.
5.Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriIstabas sienas sāka kapāt lodes, pa kaskāin lēkāja kaļķu gabaliņi.
- Istabas sienas sāka kapāt lodes, pa kaskāin lēkāja kaļķu gabaliņi.
- Mežā iekaucās ložmetējs. Svina krusa kapāja krūmāju virsotnes, koku zarus..
- Laiku pa laikam automātu kārtas kapāja logus, augšstāvā visus pēc kārtas, tad apakšstāvā.
5.1.sar. Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
Piemēri..[ložmetējnieks] ar savu ložmetēju pirmais uzrāpās kalnā, bez žēlastības kapāja ienaidnieku..
- ..[ložmetējnieks] ar savu ložmetēju pirmais uzrāpās kalnā, bez žēlastības kapāja ienaidnieku..
5.2.sar. Par lodēm, šāviņiem.
PiemēriLodes kapā ienaidnieku.
- Lodes kapā ienaidnieku.
6.parasti 3. pers. Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu).
PiemēriSkaudīgi aurojošs vējš pūta starp sādžas ēciņām, klēpjiem dzenādams smalkas, cieti sasalušas sniega adatiņas, kas kapāja un spalgi svilināja sejas..
- Skaudīgi aurojošs vējš pūta starp sādžas ēciņām, klēpjiem dzenādams smalkas, cieti sasalušas sniega adatiņas, kas kapāja un spalgi svilināja sejas..
- Atveras lūka, vēja brāzma iecērtas krūtīs, aizsit elpu, kapā seju kā ar pātagām.
- Laiks bija auksts, ledainais vējš cirta cauri izvalkātajam mētelim un sveloši kapāja vaigus, izspiežot ne vienu vien asaru.
- pārn. Dusmojies uz mani - Krusa kapās manu sirdi..
6.1.Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
PiemēriVēja nestās smiltis kapā seju.
- Vēja nestās smiltis kapā seju.
6.2.Kustībā triekt, sviest (ko) – par vēju.
PiemēriVējš.. gaudoja.. skaudri un graudos sakusušo sniegu kapāja sejā kā krusu.
- Vējš.. gaudoja.. skaudri un graudos sakusušo sniegu kapāja sejā kā krusu.
- ..pār Rīgu plosījās asi vēji, griezdami pa gaisu mīkstas sniega pikas, lai pēc mirkļa kapātu gājējiem lietu sejā.
6.3.Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) – piemēram, par lietu, krusu.
PiemēriKārtējais [lietus] gāziens bija tā kā pāri, rupjās, biežās lāses, kapādamas un pātagodamas satumsušo jūru, nu šalca kaut kur nosāņus.
- Kārtējais [lietus] gāziens bija tā kā pāri, rupjās, biežās lāses, kapādamas un pātagodamas satumsušo jūru, nu šalca kaut kur nosāņus.
- Šķūnītī, aiz kura sienām dzird lietus.. kapāto koku elsošanu, uz apgāztiem ratiem deg mazs vējlukturis.
- Mirklis... Un lietus sāk pastaigu ceļmalas lapās, Svārkus un blūzīti vēlīniem gājējiem kapā.
- pārn. Tev bija vienalga, ka vientuļie brīži mani kapās Kā krusa rūtis..
- pārn. ..neiespējami un netaisni vārdi pusstundu kā krusa kapāja meiteni.
- pārn. Rūta stāvēja kā sastingusi ar saplēsto pulksteni rokās. Tūlīt jau ienāks māte, un tad pārmetumu krusas graudi kapās Rūtu visu vakaru..
6.4.intrans.
PiemēriLīdz ar pirmajām rupjajām lāsēm sāka kapāt krusa ledainiem.. graudiem..
- Līdz ar pirmajām rupjajām lāsēm sāka kapāt krusa ledainiem.. graudiem..
- Kišiņevā lapas krīt. Ko šām citu darīt? - Salti sniegi kapās rīt, Balti sniegi parīt.
- Sāk lietus kapāt auksts un blīvs..
Avoti: 4. sējums