kapāt
kapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
PiemēriKapāt kartupeļus.
Stabili vārdu savienojumiKapātā desa.
1.1.Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriUznāca vēl sals, vajadzēja kapāt [kuģim] no bortiem nost ledu.
1.2.Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu).
PiemēriGan ar laužamām stangām, kaltiem, gan āmuriem vīri kapāja biezos akmeņu slāņus, bet citi, sīkos gabalus sametuši ričās, stūma krastā un krāva gubās..
1.3.Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
PiemēriSākumā spailes galā Mārtiņš laida izkapti zālē slaidiem puslokiem.., bet drīz vien viņa izkapts kļuva neasa, spaile sašaurinājās, un viņš sapīcis kapāja nenopļautās zāles stiebrus.
2.Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
PiemēriViņš.. sirdīgi kapā zirdziņu.
2.1.Par pātagu, pletni u. tml.
PiemēriPletne neapstāja kapāt Sādžā katru, kas bij dzīvs. Zemnieks tikai savā kapā Jutās tā kā cilvēks brīvs.
3.Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
PiemēriKonkistadori vajāja bēgļus un kapāja tos tikām, kamēr piekusa viņu zirgi.
3.1.Par zobenu.
Piemēri..nakts. Rūca pērkons, lija spēcīgs lietus, un debesis nepārtraukti kapāja zibens spožie zobeni.
3.2.intrans.
Piemēri...Imants ir mēms kā zivs. Lai sit vai nost, lai kapā gabalos!
4.Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
PiemēriZibsnīdami rīb karietes riteņi, un abi melni, kaklus izliekuši, kājām spēcīgi kapā ceļu.
4.1.Par papēžiem, pakaviem u. tml.
PiemēriInspektora augstie papēži veltīgi kapāja gaiteņa grīdu. Nekārtība un haoss skolā auga.
4.2.intrans.
Piemēri..savādi pakavi deniņos kapā Līdz rītam.
4.3.Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
PiemēriBaumanis pukojās un kapāja dzirnavu istabiņas melnās sienas, lai kleķis labāk pieķertos.
5.Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriIstabas sienas sāka kapāt lodes, pa kaskāin lēkāja kaļķu gabaliņi.
5.1.sar. Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
Piemēri..[ložmetējnieks] ar savu ložmetēju pirmais uzrāpās kalnā, bez žēlastības kapāja ienaidnieku..
5.2.sar. Par lodēm, šāviņiem.
PiemēriLodes kapā ienaidnieku.
6.parasti 3. pers. Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu).
PiemēriSkaudīgi aurojošs vējš pūta starp sādžas ēciņām, klēpjiem dzenādams smalkas, cieti sasalušas sniega adatiņas, kas kapāja un spalgi svilināja sejas..
6.1.Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
PiemēriVēja nestās smiltis kapā seju.
6.2.Kustībā triekt, sviest (ko) — par vēju.
PiemēriVējš.. gaudoja.. skaudri un graudos sakusušo sniegu kapāja sejā kā krusu.
6.3.Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) — piemēram, par lietu, krusu.
PiemēriKārtējais [lietus] gāziens bija tā kā pāri, rupjās, biežās lāses, kapādamas un pātagodamas satumsušo jūru, nu šalca kaut kur nosāņus.
6.4.intrans.
PiemēriLīdz ar pirmajām rupjajām lāsēm sāka kapāt krusa ledainiem.. graudiem..
Avoti: 4. sējums