kapitulēt
kapitulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
PiemēriTajā rītā jau agri no apriņķa uz visiem pagastiem pa telefona vadiem skrēja lepna un priecīga vēsts: «Vācija kapitulējusi!»
1.1.pārn. Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
PiemēriAndrejs Upīts neslēpa, ka daudzi šaubās, atkāpjas un kapitulē jaunas revolūcijas uzdevumu priekšā, bet ir arī tādi, kas cīņas nebaidās.
Avoti: 4. sējums