kapājams
kapājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → kapāt.
2.parasti ar noteikto galotni Tāds, kurā (uz kura, ar kuru) kapā.
PiemēriKapājamais klucītis.
- Kapājamais klucītis.
- Pa baznīclaiku jau nedrīkstēja strādāt, tikai kad pār Kārlsonu Zarēnu ataugu sāka zvanīt, varēja stāties pie kapājamās siles.
- Ūdens bija pilns spainis, piens pudelē, kā parasti, gaļa nomazgāta uz kapājamā dēļa, bet tēja neuzvārīta.
Stabili vārdu savienojumiKapājamā dzelzs.
- Kapājamā dzelzs — Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
Avoti: 4. sējums