kapājums
kapājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → kapāt1.
PiemēriKambarī baltā smilts un zaļais skuju kapājums vēl svaigi un neaizskarti.
- Kambarī baltā smilts un zaļais skuju kapājums vēl svaigi un neaizskarti.
- Atpakaļ ejot, lai sāktu jaunu spaili, Akots vēroja pļāvumu. Bija līdzeni, bez liekiem kapājumiem, zāles kušķus nekur neredzēja.
1.1.parasti dsk. Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
PiemēriIebērt silē kapājumus.
- Iebērt silē kapājumus.
Avoti: 4. sējums