kapātuvis
kapātuvis -vja, dsk. ģen. -vju, v.
Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
Piemēri..vecenīte kapāja koka toverī sasviestas runkuļu lapas un skaļi rājās par Vecvīru cūkas ēdelību.. «Dodiet to kapātuvi man,» Aina lūkoja rūcējai pielabināties.
Avoti: 4. sējums