Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karakulaita
karakulaita -as, s.
Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu. Attiecīgā aitu šķirne.
PiemēriAudzēt karakulaitas.
  • Audzēt karakulaitas.
  • Aizveda karakulaitu ganāmpulku uz Ukrainas leknajām ganībām..
  • ..mēs atkal devāmies ceļā uz karakulaitu fermu, tikai pa ceļam mums jāiegriežas pie viena no traktoristiem, kā teica mūsu pavadonis tadžiku jaunais dzejnieks..
Avoti: 4. sējums