karapulks
karapulks -a, v.
Karaspēks.
Piemēri16. gadsimtā.. zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā.
- 16. gadsimtā.. zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā.
- sal. Kā bēgošs karapulks trauc [rietošās saules] stari pāri jumtiem, vēl atspīd vairogi un rūtīs šķēpi zib...
- pārn. Puteņu karapulks Aizdrāzās spulgs, Dzēlīgus šķēpus Naktī mezdams..
Avoti: 4. sējums