karaspēks
karaspēks -a, v.; parasti vsk.; mil.
Valsts bruņotie spēki. Bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
PiemēriStratēģiskais raķešu karaspēks.
- Stratēģiskais raķešu karaspēks.
- Valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks.
- Gaisa karaspēks.
- Kājnieku karaspēks.
- Tanku karaspēks.
- Speciālais karaspēks.
- Sakaru karaspēks.
- Karaspēka apakšvienības.
- Nepārtraukti attīstās un pilnveidojas sauszemes karaspēks - pēc sastāva vislielākais un daudzpusīgākais bruņoto spēku veids.
- Jau ar pirmajām dienesta dienām jaunais karavīrs aktīvi iekļāvās savas karaspēka daļas sabiedriskajā dzīvē.
- Klusums. Neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēka.
Stabili vārdu savienojumiBruņutanku karaspēks.
- Bruņutanku karaspēks novec. — Tanku karaspēks.
Avoti: 4. sējums