kariķēts
kariķēts -ais; s. -a, -ā
kariķēti apst.
1.Divd. → kariķēt.
2.Tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta.
PiemēriUn, pievērsies jau tieši meitenei, puisis kariķētās šausmās ierāva galvu apkaklē: «Ja nu arī mums divdesmitajā kilometrā baļķis pār ceļu?»
Avoti: 4. sējums