kasīties
kasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → kasīt1.
PiemēriPutekļi kož nāsīs, siena smalkumi sabirst aiz kakla, tā ka pastāvīgi jākasās.
1.1.pārn.; sar. Gausi, neražīgi strādāt.
PiemēriNosalis un īgns, Lubausis [ekskavatorists] kliedz: «..tehnisko apskati vajadzēs izdarīt tūlīt, lai no rīta nav jākasās.»
2.sar. Strīdēties, izraisīt strīdu.
Piemēri..[Vanags] bij paprasījis mēriņu par desmit, svaidīja to pa bufeti un kasījās ar Buki un Liekni, kas viņu nemaz nebij aiztikuši.
Avoti: 4. sējums