kaska
kaska -as, s.
Bruņucepure, ķivere.
PiemēriViņš noņēma kasku un nometa to uz ierakuma malas, šauteni ieslēja bedres stūrī.
- Viņš noņēma kasku un nometa to uz ierakuma malas, šauteni ieslēja bedres stūrī.
- Mežā agrāk ik uz soļa mētājās.. sadauzītas kaskas.
- sal. Vairāki granīta akmeņi gulēja zālē ieauguši kā vecas kaskas.
Avoti: 4. sējums