kaukoņa
kaukoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt2. Kaucoņa (2).
PiemēriPie Staļingradas dun nepārtraukta artilērijas kanonāde. Apdullinošajā kaukoņā brīžiem var atšķirt dobjus sprādzienus..
Avoti: 4. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis