kavēklis
kavēklis -ļa, v.
Tas, kas kavē (1). Traucēklis.
Piemēri..sava līdzbraucēja tur vēl neatradu priekšā... Nopratu, ka viņam laikam kāds kavēklis ceļā gadījies.
- ..sava līdzbraucēja tur vēl neatradu priekšā... Nopratu, ka viņam laikam kāds kavēklis ceļā gadījies.
- ..Marijai Siljānei Georgs [padēls] bijis tikai kavēklis, kas ierobežojis tās brīvību.
- Kaut gan dokumentu nebija nekādu, Rīgā viņi nokļuva bez kavēkļiem. Vācieši iebraucējus kontrolēja mazāk nekā tos, kas atstāja Rīgu.
Stabili vārdu savienojumiLaika kavēklis.
- Laika kavēklis idioma — Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās.
Avoti: 4. sējums