kentaurs
kentaurs -a, v.
kentaure -es, dsk. ģen. -ru, s.
Mītiska būtne (senajiem grieķiem) – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
PiemēriPiere Mārtiņam līdz acīm ar matiem apaugusi un kāju pirkstiem nagi kā zirgam. Viņš ir kentaurs, man [zēnam] nāk prātā..
- Piere Mārtiņam līdz acīm ar matiem apaugusi un kāju pirkstiem nagi kā zirgam. Viņš ir kentaurs, man [zēnam] nāk prātā..
- Kādu dienu no kalna stalti nojāja slaida, jauna meitene.. Sarkans lakatiņš dega galvā kā magoņu pušķis, kājas cieši piekļāvās zirga sāniem, tā likās saaugusi ar zirgu - gandrīz vai senā kentaure.
Avoti: 4. sējums