kentaurs
kentaurs -a, v.
kentaure -es, dsk. ģen. -ru, s.
Mītiska būtne (senajiem grieķiem) — daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
PiemēriPiere Mārtiņam līdz acīm ar matiem apaugusi un kāju pirkstiem nagi kā zirgam. Viņš ir kentaurs, man [zēnam] nāk prātā..
Avoti: 4. sējums